stīvums
stīvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Andra mugura jau sadzijusi pavisam labi. Stīvums pamazām izgāja.
- ..Andra mugura jau sadzijusi pavisam labi. Stīvums pamazām izgāja.
- Ko garos mūža gados Paveicis pirkstiem stīviem? Stīvums locītavās Tipiskas vecuma sekas..
- Sāpēja osteohondrozes sabojātie skausta skriemeļi, dzenot pakausī nepatīkamu stīvumu.
Stabili vārdu savienojumiStīvuma (arī stinguma) krampji.
- Stīvuma (arī stinguma) krampji — Tetānija.
2.Vispārināta īpašība → stīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību stīvums.
- Kustību stīvums.
- Vienīgais, ko Tāla dejošanas manierei pie labas gribas varēja pārmest, bija zināms stīvums, vecmodīgums..
3.Vispārināta īpašība → stīvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Mirdzai negribējās sastapties vienai ar zirgu punkta puišiem, lai izvairītos no pirmās iepazīšanās stīvuma.
- ..Mirdzai negribējās sastapties vienai ar zirgu punkta puišiem, lai izvairītos no pirmās iepazīšanās stīvuma.
- ..mācītājs joka dēļ visas zvejnieku sievas dēvēja par kundzēm, tā ienesdams ikdienā neparastu šiku, kliedējot attiecību stīvumu.
- Nevarētu apgalvot, ka jaunie mākslinieki ir pilnībā apzinājuši šo majestātiski cēlo materiālu [porcelānu]; daudzās kompozīcijās vēl jaušams stīvums, sasaistītība.
4.Vispārināta īpašība → stīvs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAuduma stīvums.
- Auduma stīvums.
Avoti: 7-2. sējums