Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stūrgalvis
stūrgalvis -vja, v.
stūrgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Stūrgalvīgs cilvēks.
Piemēri..viņš jau dažu stūrgalvi caur savu stingrumu bij padarījis prātīgu..
Avoti: 7-2. sējums