svētsvinība
svētsvinība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svētsvinīgums.
PiemēriViņš [skolotājs].. paraugās, vai pirmais sols nesuflē. Nē, tur bērni sēž kā iemiesota svētsvinība, rokas uz galda, grāmatas ciet un lūpas arī.
Avoti: 7-2. sējums