Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētsvinīgums
svētsvinīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svētsvinība.
PiemēriVērojot lauku ļaužu darbošanās nozīmīgumu, pat tādu kā svētsvinīgumu attieksmē pret darbu, pret visu, ko sniedz daba, manī veidojās skaistā apziņa, ritmiskas kārtības izjūta.
Avoti: 7-2. sējums