sveķi
sveķi -u, v.; tikai dsk.
1.Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
PiemēriSkujkoku sveķi.
- Skujkoku sveķi.
- Ķiršu sveķi.
- Bērza pumpuru sveķi.
- Ievākt sveķus.
- Tecināt sveķus.
- ..priežu baļķu kaudzei sveķi spožām lāsēm spiedās ārā un smaržoja..
- Iegriezāmies priežu silā. Kā dzeltenas medus urdziņas no stumbriem sūcās sveķi.
- ..sveķi tikai pie egles stumbra ir dzintara krāsā, rokām pieķepuši, tie dziļi iesūcas ādā un kļūst melni.
- Priežu stumbra un zaru koksnē atrodas sveķu ailes, kas izdala sveķus. Sveķi aizsargā kokus no dažādu kaitīgu organismu iedarbības.
Stabili vārdu savienojumiSveķu aile.
- Sveķu aile — Garš, arsveķiem pildīts kanāls augu organismā.
2.Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
PiemēriTās [vitrāžas] darinātas, saistot krāsainā stikla drumslas ar sintētisko sveķu palīdzību.
- Tās [vitrāžas] darinātas, saistot krāsainā stikla drumslas ar sintētisko sveķu palīdzību.
- Smiltis un poliestera sveķi ir izejvielas, kas vajadzīgas mākslīgā marmora ražošanai.
Avoti: 7-2. sējums