Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sveķi
sveķi -u, v.; tikai dsk.
1.Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts — bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
PiemēriSkujkoku sveķi.
Stabili vārdu savienojumiSveķu aile.
2.Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
PiemēriTās [vitrāžas] darinātas, saistot krāsainā stikla drumslas ar sintētisko sveķu palīdzību.
Avoti: 7-2. sējums