svārstīt
svārstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
PiemēriSvārstīt pulksteņa svārstu.
- Svārstīt pulksteņa svārstu.
- Svārstīt sviru.
2.Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
PiemēriGrib arī ķerties pie kastes, ko brālis, it kā smagumu vērtēdams, svārsta rokā.
- Grib arī ķerties pie kastes, ko brālis, it kā smagumu vērtēdams, svārsta rokā.
- «Tā, un nu mēs varam arī ēst,» Lūsis sacīja un svārstīja rokās līdaciņu.
- Tad siera masu leju uz saslapinātas lielā bļodā ieklātas drānas un atsūkaloju, drānu turot aiz stūriem un svārstot.
- Amatvīrs bridi stāvēja vaļēju muti, tad uzmanīgi, uz pirkstgaliem aizlavījās, svārstīdams galvu ne īsti sāniski, ne īsti no augšas uz leju.
Avoti: 7-2. sējums