svētlaime
svētlaime -es, dsk. ģen. -mju, s.
Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe.
PiemēriAcis staro svētlaimē.
- Acis staro svētlaimē.
- ..es pietiekami labi zināju, kas ir mīlestība, cik daudz tajā svētlaimes un elles.
- Kultūra jāizjūt - tad ir svētlaime, tad ir laimes asaras..
- Cik labi tā atlaisties slīpi, kāda bauda, kāda svētlaime!
Avoti: 7-2. sējums