Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svētsvinīgums
-a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svētsvinība.
PiemēriVērojot lauku ļaužu darbošanās nozīmīgumu, pat tādu kā svētsvinīgumu attieksmē pret darbu, pret visu, ko sniedz daba, manī veidojās skaistā apziņa, ritmiskas kārtības izjūta.
Avoti: