svētīgs
svētīgs -ais; s. -a, -ā
svētīgi apst.
1.rel., mit. Tāds, kas ir ieguvis svētību (1). Saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
PiemēriSvētīgs cilvēks.
2.Tāds, no kā rodas labums. Tāds, kas ir noderīgs.
PiemēriSvētīgs pasākums.
Avoti: 7-2. sējums