sālīts
sālīts -ais; s. -a, -ā
sālīti apst.
1.Divd. → sālīt.
2.sar. Ļoti dārgs.
PiemēriStrādāja [drēbnieks] patiešām veicīgi, un darbs glīts, tikai mīlēja uzcirst cenu, un mazturīgākiem iznāca par sālītu.
3.sar. Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
Piemēri..te stāvēja apakšpulkvedis Ņesvetlijs, kareivju mīlulis, viņš runāja dobjā basā, piebārstīdams sarunu valodu ar asprātīgiem, sālītiem vārdiņiem..
Avoti: 7-1. sējums