sāpēt
sāpēt parasti 3. pers., sāp, pag. sāpēja; intrans.
1.Būt tādam, kurā izraisās sāpes1 — par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
PiemēriZobs sāp.
Stabili vārdu savienojumiGalva nesāp. Sāp visas malas (arī visās malās). Sirds sāp.
Avoti: 7-1. sējums