sūtīt
sūtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
PiemēriSūtīt meitu uz veikalu pēc maizes.
- Sūtīt meitu uz veikalu pēc maizes.
- Sūtīt vīru pēc ārsta.
- Sūtīt bērnus ganos.
- Sūtīt zēnu pēc malkas.
- Sūtīt skolēnus uz laukiem atpūsties.
- Sūtīt delegāciju sagaidīt viesus.
- Sūtīt bataljonu uzbrukumā.
- Vecais Akmanis divus rītus sūtīja uz staciju kalpu Mērķi ar zirgu dēlam pretim.
- Iraids: Kāpēc jūs te nākat? - Kāds: Es nenāku. Mani sūta. - Iraids: Kas? - Kāds: Nometnes komandants.
- Lieli cilvēki viņu ņēma līdzi un nemaz netaisījās sūtīt mājās, kā dažkārt to mēdza darīt paša brālis.
Stabili vārdu savienojumi
- Sūtīt pie velna (arī pie visiem (arī deviņiem) velniem, arī pie joda) vienk. — Dzīt prom.
1.1.pārn. Vērst (izteikumu) uz kādu, ko.
PiemēriŠoferis,.. pacēlis abas milzīgās dūres augstu gaisā, sūtīja bēglim pakal visbriesmīgākos lāstus.
- Šoferis,.. pacēlis abas milzīgās dūres augstu gaisā, sūtīja bēglim pakal visbriesmīgākos lāstus.
1.2.pārn. Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
PiemēriSaule jau starus sūtīja, gatava atkal drīz sildīt.
- Saule jau starus sūtīja, gatava atkal drīz sildīt.
- ..no pārupes vakara saule sūtīja maigu vakara gaismu.
- ..viņa pieiet krāšņajam [ievu] krūmam, kas tālu sūta savu rūgto smaržu.
2.Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
PiemēriPavasari, kad es ar teicamu liecību beidzu pamatskolu, tēvam bija galīgi nobriedis lēmums sūtīt mani tālāk skolā..
- Pavasari, kad es ar teicamu liecību beidzu pamatskolu, tēvam bija galīgi nobriedis lēmums sūtīt mani tālāk skolā..
- ..saimniece, sākot ar pirmo vidusskolas klasi, sūtīja Veltu skolā Rīgā.
- Hara skola tepat, tikai divus kvartālus.. Ilgu mamma sūta citā.
- «Māsa Tillaka, vai jūs piekristu, ja septembrī jūs sūtītu uz virsmāsu kursiem?»
2.1.Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
PiemēriSūtīt kori uz festivālu.
- Sūtīt kori uz festivālu.
- Sūtīt sportistus uz sacensībām.
3.Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
PiemēriSūtīt telegrammu.
- Sūtīt telegrammu.
- Sūtīt ierakstītu vēstuli.
- Cerībā piepelnīt kādu grasi viņš sācis sūtīt žurnālam.. dzejoļu tulkojumus..
- Katru mēnesi sieva paciņās uz fronti sūtīja arī dzelteno, garšīgo Altaja sviestu.
- Stundās sačukstējāmies, sūtījām cits citam zīmītes.
- ..viņi katru mēnesi ar lidmašīnu sūtot uz Parīzi trīs simti kilogramu vīna gliemežu.
Stabili vārdu savienojumiSūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas).
- Sūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) — Sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
Stabili vārdu savienojumiKā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts.
- Kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtītssar. — Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
Avoti: 7-2. sējums