tencināt
tencināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Pateikties.
PiemēriTencināt par pusdienām.
- Tencināt par pusdienām.
- «Paldies, paldies, dēliņ,» vecenīte tencina. «Un cik tu maksas prasīsi par tādu darbu?»
- Arī namdara māte jau bija atnākusi dzīvot jaunajā mājā un tencināja par siltumu, par gaišumu.
- Trainaitis: Ja tu atļauj, mūsu kungs un karali, ka dodam tev padomu, tad izraugi valstij karalieni un sev jaunu sievu un, to darīdams, dari drīz. - Mindaugs: Tencinu lielkungiem par padomu! Ņemšu sievu un došu jums karalieni.
1.1.trans.
Piemēri..tencinājām šo kopējiem spēkiem sarūpēto mielastu.
- ..tencinājām šo kopējiem spēkiem sarūpēto mielastu.
- Kalējs dzēra un tencināja devēju..
2.trans. Pateicoties (par ko), slavēt (kādu, ko).
Piemēri«Vai tad mēs.. neapmeklējam baznīcu, kad gribam dievu tencināt un izlūgties no viņa žēlastību?» Ilze meta brāļu draudzes sludinātājam pretī.
- «Vai tad mēs.. neapmeklējam baznīcu, kad gribam dievu tencināt un izlūgties no viņa žēlastību?» Ilze meta brāļu draudzes sludinātājam pretī.
- Es dabūju labu vīru, es dieviņu tencināju.
- Jaunsaimnieki paši bija pliki un nabagi, veltīgi būtu mēģināt ko nopelnīt un atlicināt. Strēba skābu putru, piekoda rupju maizi un tencināja likteni, ka spēja uzturēt savu veco māti..
Avoti: 7-2. sējums