tirpoņa
tirpoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
PiemēriPolineirīta gadījumā raksturīgas notirpuma, tirpoņas, durstīšanas, salšanas, dedzināšanas sajūtas kājās un rokās..
- Polineirīta gadījumā raksturīgas notirpuma, tirpoņas, durstīšanas, salšanas, dedzināšanas sajūtas kājās un rokās..
- ..kas viņa par slaucēju ar slimu sirdi! Tā tikai liekas, ka sirdij ar slaukšanu nav sakara, bet ja sirds dēļ reibst galva un pirkstu galos kā skudras skraida tirpona?
- Jā, rokas Donatam kārtībā, ne vairs trīc, kā zīmuli vai zāļu pudeli turot, ne parasto nakšu tirpoņu mana.
1.1.Drebuļi, trīsas.
PiemēriMarta sākumā palu ūdenī izbradāties - tur jau, pat no malas skatoties, auksta tirpona pa visiem kauliem ložņā.
- Marta sākumā palu ūdenī izbradāties - tur jau, pat no malas skatoties, auksta tirpona pa visiem kauliem ložņā.
- Un, [tēvocis] ar vienu roku sagrābis mani pie, pleca, ar otru tā uzšāva pa muguru, ka man no galvas līdz kājām nogāja karsta tirpona.
Avoti: 7-2. sējums