trallināt
trallināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
Piemēri..viņš bija aizmirsis dziesmas meldiju un vārdus, tāpēc tikai trallināja..
- ..viņš bija aizmirsis dziesmas meldiju un vārdus, tāpēc tikai trallināja..
- Spējā prieka uzvilnījumā ņēmās lēkāt pa virtuvi un trallināja, ar āmuru un ķelli izmanīgi piesizdams takti.
- Trallinādams gāju pa ielu, kaut arī meldiņu droši vien vilku nepareizi.
1.1.trans.
PiemēriNetālu no mājiņas ganīja lielo māju gans un trallināja «Dažu skaistu ziedu...»
- Netālu no mājiņas ganīja lielo māju gans un trallināja «Dažu skaistu ziedu...»
1.2.pārn. Skanīgi dziedāt (par putniem).
PiemēriPutni trallināja kā neprātīgi..
- Putni trallināja kā neprātīgi..
- Putni ņemas kā neprātīgi pa bērziem - vesels orķestris tur svilpo, trallina un čirkstina.
- ..dūmakainajās debesīs trallināja neredzams cīrulis.
Avoti: 7-2. sējums