trenkāt
trenkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt trenkt1.
PiemēriPa šauro pagalmu.. skraidīja bērni, trenkādami izkāmējušu kaķi.
- Pa šauro pagalmu.. skraidīja bērni, trenkādami izkāmējušu kaķi.
- Laukmaļu pagalmā iebrauca «Volga». Tas notika tik negaidīti, ka pat Duksis, kas uz lauka trenkāja vārnas, to pamanīja tikai tad, kad mašīna stāvēja durvju priekšā.
- pārn. Pirmās rūsganās lapas viegls vējiņš pa bruģi trenkā.
- pārn. Rudens, rudens, dusmīgs un nemiera pilns, it kā uz pasauli noskaities, trenkāja pa debesu zilgmi pelēkus mākoņus..
1.1.Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos. Dzenāt (3).
PiemēriJaunieši.. pustumsā metās trenkāt futbola bumbu..
- Jaunieši.. pustumsā metās trenkāt futbola bumbu..
- Zēni laukumā trenkā bumbu.
2.Vairākkārt trenkt2.
Piemēri«Agrāk, kad stāvējām rezervē, nedeva miera, trenkāja uz mācībām..»
- «Agrāk, kad stāvējām rezervē, nedeva miera, trenkāja uz mācībām..»
- Muižas kalpus vairs netrenkāja ne barons, ne vagars..
Avoti: 7-2. sējums