Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trose
trose -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.No stieplēm vīta virve.
PiemēriLokana trose.
  • Lokana trose.
  • Celtņa trose.
  • Lifta trose.
  • Bremzes trose.
  • Enkura trose.
  • Krūmus un kokus var izraut arī ar visām saknēm. Šim nolūkam ap tiem apmet trosi, kuru piekabina spēcīgam kāpurķēžu traktoram.
  • Tagad viņi velk laukā trali, trose tinas lēni lēni..
  • pārn. Aizgāju dienestā... Lidotājs uz iznīcinātāja... Mani nervi kļuva par tērauda trosēm...
1.1.ģen.: troses, trošu, adj. nozīmē. Tāds, kas ir gatavots no šādas virves vai virvēm. Tāds, Kurā šāda virve vai virves ir, parasti galvenais, elements.
PiemēriTroses pārvads.
  • Troses pārvads.
  • Trošu konstrukcija.
  • Trošu stiegrojums.
  • Trošu tilts.
  • Mazos vilināt vilina viss - augstais Gaujas krasts, trošu ceļš ar slīdošo vagoniņu..
Stabili vārdu savienojumiTrošu ceļš.
  • Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
Avoti: 7-2. sējums