Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trubadūrs
trubadūrs -a, v.; vēst.
Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
PiemēriDzeja uzplaukst franču trubadūru un vācu mīlas dziedoņu minnezengeru radošajā mākslā..
Avoti: 7-2. sējums