Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trīcējiens
trīcējiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → trīcēt1.
PiemēriViņa grib ardievas teikt, bet viņa sniedz tikai roku... Viņš sajūt siltu, lēnu un bailīgu trīcējienu..
  • Viņa grib ardievas teikt, bet viņa sniedz tikai roku... Viņš sajūt siltu, lēnu un bailīgu trīcējienu..
2.Vienreizēja paveikta darbība → trīcēt2.
PiemēriBalss trīcējiens.
  • Balss trīcējiens.
Avoti: 7-2. sējums