trūce
trūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
PiemēriVēdera trūce.
- Vēdera trūce.
- Muskuļu trūce.
- Par vēdera sienas ārējo trūci jeb bruku.. sauc iekšējo orgānu izslidēšanu no vēdera dobuma zemādā.
- Nabas saites trūce.. veidojas vēdera sienas anomālijas gadījumā.
- Pagājušajā gadā Jēkabpils rajonā piedzima divi bērni ar muguras smadzeņu trūci. Kā zināms, vairumā gadījumu tā nav ārstējama.
Avoti: 7-2. sējums