trūkt2
trūkt trūkstu, trūksti, trūkst, pag. trūku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
PiemēriTrūkst papīra.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
PiemēriZēns izvilka pirkstu no mutes un iesmējās: Viņam trūka viena augšējā zoba.
1.2.Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
PiemēriViņam trūkst pašapziņas.
1.3.Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
PiemēriZēnara trūkst drosmes atzīties.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
Piemēri«Tos trūkstošos trīsdesmit vai četrdesmit miljonus viņi man labprāt piešķirs..»
3.Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
PiemēriLaima: Kā jūs drīkstējāt nākt šurp? - Langarts: Skaistā Laima, kā tad lai jūsu kāzu dienā trūktu viens no jūsu karstākajiem pielūdzējiem!
3.1.Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) — par priekšmetu.
PiemēriPlauktā trūkst dažu grāmatu.
4.Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
PiemēriŠūposies dienas. Bites Jasmīnos medu sūks. Ziedu un rūpju vidū Man tevis trūks.
Stabili vārdu savienojumiDaudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka).
Avoti: 7-2. sējums