Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tā1
tā apst.
1.Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
Piemēri«Jā, tā mēs dzīvojam. Kroņinieki.»
  • «Jā, tā mēs dzīvojam. Kroņinieki.»
  • Kad kuterim pabrauca garām, gaitu atkal izlīdzināja. Pārbaudījis atrašanās vietu un kursu, Harijs noteica: «Labi. Tā turēt!» - «Tā turēt!» stūresvīrs atkārtoja.
  • Nē, neatlika tiešām nekas cits kā Andriksonam likt maksāt. Baronam bij žēl, bet tam tā vajadzēja notikt.
1.1.Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
PiemēriIk pavasarus cirta un dedzināja līdumus un sēja miežus. Tā tas notika daudz gadu.
  • Ik pavasarus cirta un dedzināja līdumus un sēja miežus. Tā tas notika daudz gadu.
  • Un, nenogaidījis rudeni, kamēr āboli kļūst sarkani, viņš aizbrauc atkal pa čikstu. Un tā katru vasaru.
  • Tā mēs šķīrāmies - kā putni šķiras, kā lapa no zara rudenī raisās. Kā divag ēnas, kas dzelmē iras, kā vientuļi mākoņi gaisā.
2.Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
PiemēriSteļļu tagad nebij kur cepuri nolikt, viņš paturēja to rokā, tad nolika uz galda, bet kad tā neizskatījās labi, novāca līdzās uz sola..
  • Steļļu tagad nebij kur cepuri nolikt, viņš paturēja to rokā, tad nolika uz galda, bet kad tā neizskatījās labi, novāca līdzās uz sola..
  • Tādi ērgļi kā jūs, trijās, nu augstākais četras dienās visu savedīs kārtībā. Tā taču būs, vai ne?
2.1.Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
PiemēriCik labi tā - pēc darbu bezgalības Reiz atkal just: tu vari atpūsties.
  • Cik labi tā - pēc darbu bezgalības Reiz atkal just: tu vari atpūsties.
  • Tā pretskatā režisors arī ir nostādījis Sandas un Šopēna pēdējo dialogu, kad komponista mantas jau ir karietē, palikušas tikai pieklājīgas atvadas - ceremonija.
  • Es cūkas baroju tā: kad bija vasara, es sašķinu dārzā lapas un devu, lai ēd, cik grib.
2.2.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
PiemēriLīzi neviens neaicināja pie galda [kāzās], tā nu palika, ka viņai bija jāapkalpo galds..
  • Līzi neviens neaicināja pie galda [kāzās], tā nu palika, ka viņai bija jāapkalpo galds..
  • «Atvainojiet,» jaunais teica. «Es jūs pamodināju. Tā nu ir iznācis.»
3.Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
PiemēriKaut tikai tas skuķis nenomirtu! Bet cerību neesot gandrīz nekādu. Tā Annai stāstījusi.. māsiņa.
  • Kaut tikai tas skuķis nenomirtu! Bet cerību neesot gandrīz nekādu. Tā Annai stāstījusi.. māsiņa.
  • «Es jau pagājušajā vasarā skatījos, ka viņš staigā it kā ne pa šo pasauli,» tā māte.
  • Meita parasti iesāka tā: «Nu, kad tad mēs ar Ludvigu brauksim jums pakaļ?»
  • Nu kā tad, ka otrajā stāvā! Tā bija rakstīts kādā vēstulē.
4.Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
Piemēri..Kārlēns pārradās tikai tā pēc pāris nedēļām.
  • ..Kārlēns pārradās tikai tā pēc pāris nedēļām.
  • «Nu jā, vecītis nomira no rīta, tā ap pulksten pieciem.»
4.1.Norāda uz (kā) nenoteiktību.
Piemēri«Kā iet pa skolu, Vilni?» - «Tā,» uzrunātais nenoteikti pacēla plecus augšup un tad ļāva tiem krist atpakaļ.
  • «Kā iet pa skolu, Vilni?» - «Tā,» uzrunātais nenoteikti pacēla plecus augšup un tad ļāva tiem krist atpakaļ.
  • Vaire-Vairogs pazina Hertu diezgan pavirši - tikai tā, tiekoties jautrā sabiedrībā.
5.Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
PiemēriTie [gadi] nāk un iet, tik neatnāk vēl miegs Un atpūta, ko sirds tā alkst un gaida.
  • Tie [gadi] nāk un iet, tik neatnāk vēl miegs Un atpūta, ko sirds tā alkst un gaida.
  • ..mans vecis [pļaujot] kā nopeldināts, jau tā līks, bet nu deguns pie ceļgaliem..
6.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
PiemēriTēvs (vāji): Kur tu tik ilgi biji, Zelmiņ? - Zelmiņa: Vai tev pa tam kā vajadzēja? - Tēvs: Nē, nē. Es tik tā prasu.
  • Tēvs (vāji): Kur tu tik ilgi biji, Zelmiņ? - Zelmiņa: Vai tev pa tam kā vajadzēja? - Tēvs: Nē, nē. Es tik tā prasu.
  • «Bet vai tas tev neko nenozīmē, kas mums abiem bija? Vai tas bija tikai tā?»... - «Nē. Viss bija ļoti nopietni.»
7.Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
PiemēriNav jau tā, ka [alksnis] slikts, katrs kociņš dzīva radība..
  • Nav jau tā, ka [alksnis] slikts, katrs kociņš dzīva radība..
  • Ko tu skaties uz mani tā.. it kā es būtu Piepeši uzplaukusi, Baltsārtiem ziediem no galvas līdz kājām apbiruši?
8.Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
PiemēriKā sāka pa Kārļiem, tā visiem Jurģiem un Jāņiem cauri, Miķeļiem garām un Mārtiņiem garām - kā spaiņiem lītavas gāž un gāž...
  • Kā sāka pa Kārļiem, tā visiem Jurģiem un Jāņiem cauri, Miķeļiem garām un Mārtiņiem garām - kā spaiņiem lītavas gāž un gāž...
  • "Dažs labs jauns nedzer, bet kad apprecas, tā tūliņ sāk."
9.reti Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
PiemēriKāpēc tās sieviņas še [klētī] sēd, un kāpēc papus mūs arī šurp raidīja? Vai ne tā, ka mēs esam nabaga radi un kauns raus ielaist lepnajās istabās?
  • Kāpēc tās sieviņas še [klētī] sēd, un kāpēc papus mūs arī šurp raidīja? Vai ne tā, ka mēs esam nabaga radi un kauns raus ielaist lepnajās istabās?
Stabili vārdu savienojumi(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Kā tad tā (arī) kā tā? Ne šā, ne tā. Šā (un) tā.
Avoti: 7-2. sējums