ugunīgs
ugunīgs -ais; s. -a, -ā
ugunīgi apst.
1.Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums). Tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
PiemēriAustrumu pamale.. kļuvusi pavisam sarkana, un robotajās koku galotnēs aizķeras ugunīga saules ripa.
1.1.Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
Piemēri..pāris zēnu pavēra mūsu smēdes durvis. Kvēlojošā dzelzs, ugunīgās dzirkstis, plēšu šņākoņa viņiem laikam iepatikās..
1.2.pārn. Ļoti spožs, mirdzošs (par acīm).
Piemēri..acis [Lienai] nebij vairs nemierīgas un ugunīgas, bet rāmas un aukstas kā divi tumši spoguļi..
2.Spilgti, koši sarkans, arī spilgti, koši dzeltenīgi sarkans.
PiemēriUgunīgi magoņu ziedi.
2.1.Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
PiemēriUgunīgi sarkans zieds.
3.Ļoti karsts.
PiemēriKamēr citi zēni līksmi aizskrēja uz pļavu ezeru peldēt, viņam vajadzēja ugunīgā saulē mocīties ar nepārredzamo nezāļu biezokņa iznīdēšanu.
3.1.Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem).
PiemēriVīns bija salds un ugunīgs, Ilze ar baudu ievilka garu malku. Tīkams karstums izskrēja caur dzīslām un viegli iesitās galvā.
4.Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
PiemēriTur bijis kāds trakulīgs zirgu puisis - viņa [R. Blaumaņa] Edgars, ugunīgs un bezbēdīgs, bet traģisks.
4.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUgunīgs skatiens.
4.2.Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām). Ļoti spēcīgs (par jūtām).
PiemēriViņai ir mātes - portugālietes - melnās acis, ugunīgais temperaments un slaidais augums..
4.3.Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
PiemēriUngārs norāva no pleca akordeonu, un kupeju piepildīja ugunīgā čardaša melodijas.
4.4.Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
Piemēri..pavisam savāds šķita klusums pēc tik vētrainiem un ugunīgiem vārdiem, kādus viņi bija dzirdējuši sapulcē.
4.5.Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
PiemēriFiora: Uz mūļiem jāj tikai mācekļi. Meistari jāj uz ugunīgiem ērzeļiem.
Avoti: 8. sējums