ugunsbīstams
ugunsbīstams -ais; s. -a, -ā
ugunsbīstami apst.
1.Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
PiemēriPēc sniega nokušanas izžūst un kļūst ugunsbīstami dažādi degoši meža materiāli... Pirmais ugunsbīstamais elements mežos un gar meža masīvu malām ir pērnā zāle.
1.1.Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
PiemēriKrāsojot grīdas vai citus priekšmetus ar acetona krāsām, jāraugās, lai durvis un logi būtu atvērti, lai tvaiki telpā neradītu ugunsbīstamu koncentrāciju.
1.2.Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
PiemēriSausā laikā meži izžūst un kļūst ugunsbīstami. Ja sausums ir sevišķi liels, var degt pat visslapjākie purvi un lapkoku meži.
1.3.Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
PiemēriLaika nozīmē meža ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ierobežota ar tā saucamo ugunsbīstamo sezonu, kas sākas pēc sniega nokušanas un beidzas rudenī.
Avoti: 8. sējums