ugunsdrošs
ugunsdrošs -ais; s. -a, -ā
ugunsdroši apst.
1.Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
PiemēriUgunsdrošs audums.
1.1.Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns. Ugunsizturīgs.
PiemēriUgunsdrošā stikla veidnes piemērotas sautējumu, sacepumu un pudiņu gatavošanai.
1.2.Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
PiemēriJa savlaicīgi izcirstu un izvestu visus nokaltušos kokus, mēs iegūtu ne vien iespaidīgu kurināmā daudzumu, bet pat lietkoksni. Un mūsu meži kļūtu sakoptāki, vēl skaistāki un arī ugunsdrošāki.
Avoti: 8. sējums