Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunsapbedījums
ugunsapbedījums -a, v.; arheol.
Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
PiemēriDaudzās salauztās, apdegušās un sakusušās lietas liecināja, ka te [Vilkumuižas ezerā] atrasti seno kuršu ugunsapbedījumi, galvenokārt no 13. un 14. gadsimta.
Avoti: 8. sējums