uguns
uguns uguns, dsk. ģen. uguņu, s.
uguns uguns, dsk. uguņi, v.; retāk
1.parasti vsk. Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
PiemēriUguns kuras.
- Uguns kuras.
- Uguns deg krāsnī sprakšķēdama.
- Uguns apdziest.
- Uguns izšaujas no ugunskura.
- Uguns izplatās izcirtumā.
- Uzšķilt uguni.
- Iekurt uguni.
- Kurināt uguni.
- Nodzēst uguni.
- Nopūst uguni.
- Uguns svelme.
- Iesviest papīrus ugunī.
- Iet bojā ugunī.
- Uzlikt katlu uz uguns.
- Sildīties pie uguns.
- Uguns pielūgšana mit.
- Uguns kults mit.
- Beidzot uguns, žēli pīkstēdama, iedegas. Pret egles pielijušajiem zariem paceļas smaila, gaiša liesma.
- Uguns siltums mums izliekas vismīļāks, kad, aukstumā nosaluši,.. nākam viņas tuvumā. Turpretim, kad pieejam ugunij pārāk tuvu, viņas karstums sāk mums apnikt un mocīt mūs...
- Pavardā sprēgā uguns, mezdama siltas, sārtas atblāzmas caur vaļējām dzelzs durtiņām.
- Amerikānis: Vai saprotat, kas notiktu, ja te kaut kur izceltos uguns? Viss naftas lauks uzreiz viļņotu kā viena liesmu jūra.
- Kurināja plīti un vēroja tvana gāzes zilganos uguņus virs dziestošām oglēm.
- sal. Iedzeru. Uh, rums apsvilina rīkli kā uguns!
- pārn. ..Pāri lija saules uguns, apkārt slējās klintājs blāvs..
- pārn. Normunds:.. Šurp manim [man] vīnu! Man auksti, it kā drudzis mani krata - Vai vīnā nav vairs uguns iekšā?
- Uzlej [gaļai] 4 glāzes buljonu vai karstu ūdeni. Vāra uz lēnas uguns apmēram pusstundu.
- ..Grieķijā notiks senais, taču vienmēr dziļi saviļņojošais rituāls - tiks iedegta olimpiskā uguns.
- Mans brālis.. zin daudz ko stāstīt par maldu ugunīm.
- Burkevics: Kas tas par uzņēmumu? - Rumba: Apdrošināšanas. - Burkevics: Automobiļi? Uguns nelaimes?
- Aizdegās benzīna tvertne. Uguns stabs pacēlās virs jūras.
- Šķita, ka zemei pāri vēlies uguns vilnis.., pārvērzdams pelnos cilvēku mītnes..
- Bet uguns trako. Tā, it kā dejodama gaisa strāvu virpulī, lēkā no viena nama uz otru.
- ..ēkās iespēris zibens, un tās visas sākušas reizē degt. Bet Deģa tēva tēvs pratis uguns vārdus, tie izsaukuši.. lietu,.. tas uguni apdzēsis.
- Pēc pārrakstīšanas man patīk mazās [melnraksta] lapiņas saslaucīt uz liekšķeres, iemest krāsnī, pielaist uguni un skatīties, kā sadeg.
- ..rudenī «Pelašķi» nodega. Kā viņam stāstīja, kādi sēņotāji laikam pielikuši sausajai koka mājai uguni.
- Ielaist plītī uguni, aizkurt krāsni? Tas taču nebija darbs.
- «..mēs varētu piešaut uguni un izkaltēties pie krāsns sausi kā skangali..»
- ..tad saimnieku Jānis, kuram spieķu [sērkociņu] nekad netrūka, izvilka no būdas sauju salmu, pietupās un vilka uguni. Salmi uzreiz saķēra spožo liesmu..
- Lai būdu neizpūstu aukstu, krāsniņā neizlaida uguni.
- Pavardā uguns sen izgājusi,.. un virtuve lēni atdziest..
- Sevišķi uguni apraust viņa neuztic nevienam citam.
- Bērni brēca, vīrs rājās, putra gāja ugunī.
- Arī arods Ainai kā radīts raksturam - bankas inspektore... no viņas bijās kā no uguns.
- Nadīna ir notvīkusi kā uguns. Klusē. Ne uz manu pusi neparaugās.
- Ātra kā uguns, viņa vienmēr ir pirmā ķildas aizsācēja..
- ..tā ķēve, kas piesieta ratu kreisajā pusē, esot kā uguns, jūdz tik ilksīs un aizšaus Rīgā vai Jelgavā kā ar vēja spārniem.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām).
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) idioma — sar. Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Kā) uz uguns vārīts idioma — Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
- (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī idioma — Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- Apraust uguni — Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apturēt uguni — Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu idioma — Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar uguni un zobenu idioma — Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī idioma — Ļoti riskēt.
- Bengāliskā uguns — Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- Bīties kā no uguns — Ļoti bīties, baidīties.
- Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij idioma — 1. Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).2. Ļoti sūrstoši sāpēt.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) idioma — 1. Strauji un spēcīgi degt.2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Dzīva (arī tīra) uguns idioma — Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
- Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) idioma — Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) idioma — 1. Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.2. Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet ugunī — Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
- Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni — novec. Iededzināt, uzdedzināt uguni.
- Izlaist uguni — Ļaut izdzist ugunij.
- Jāņu uguns — Jāņuguns.
- Kā salmu uguns idioma — Saka par ko ātri pārejošu.
- Kā uguns — 1. Spilgts (par ko sarkanu).2. Emocionāli straujš, ātri uzbudināms. Arī straujš (darbībā, rīcībā).
- Ķert uguni (arī liesmas) — Viegli aizdegties.
- Lēna uguns — Uguns ar mazu liesmu.
- Maldu uguns — Malduguns.
- Mūžīgā uguns — Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns idioma — Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- Olimpiskā uguns — Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni — Aizdedzināt.
- Sargāt kā no uguns idioma — Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāties kā no uguns idioma — Ļoti censties atturēties (no kā).
- Savaldīt uguni — Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
- Spēlēties ar uguni idioma — Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
- Spļaut (baltu, arī zilu) uguni idioma — sar. Būt ļoti dusmīgam.
- Spļaut uguni idioma — sar. Intensīvi šaut (uz ko).
- Strauja uguns (arī liesma) — Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
- Uguns (arī kaujas) kristības idioma — 1. Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).2. Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Uguns (arī liesmu) mēle — Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
- Uguns (arī pērkona) krusts (arī zīme) — Ugunskrusts.
- Uguns čūska — Garena liesma, garens liesmu kopums.
- Uguns iziet — Uguns izdziest.
- Uguns jūra — Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- Uguns nelaime — Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Ugunsnelaime.
- Uguns siena — Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- Uguns stabs — Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- Uguns trako — Saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
- Uguns vārdi — Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- Uguns vēmējs — novec. Ugunsvēmējs.
- Uguns viesulis — Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- Uguns vilnis — Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
- Vilkt uguni — Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
1.1.pārn. Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
Piemēri..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- ..vīns vareni garšoja. Dzīslās ielija kāda savāda uguns..
- Vai kāds vairs prot veco krusta deju, kur bij straujums un plašums? Uguns svila dzīslās, un grūti bij norimties vien.
1.2.pārn. Kaislība1.
PiemēriViņa [Edgara] acis liesmoja, viņā noskatoties, un viņa skūpstos bija uguns, no kuras Kristīne nodrebēja.
- Viņa [Edgara] acis liesmoja, viņā noskatoties, un viņa skūpstos bija uguns, no kuras Kristīne nodrebēja.
- Linda vēl nepazina kaislas izjūtas un neiedomājās, kādu uguni skūpsts uzšķiļ piedzīvojušam vīrietim divvientulībā.
- «Tavai laimei nav diezgan ar acumirkļa baudu. Tava uguns neizdeg kā svece, - kā dimanta oglei viņai jākvēl visu mūžu. Bet ar šo sievieti izdegs, izdzisīs...»
1.3.arī dsk.; pārn. Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
Piemēri..viņā smagi gruzd tikai viena uguns - vainas apziņa par bezjēdzīgo dzīvi.
- ..viņā smagi gruzd tikai viena uguns - vainas apziņa par bezjēdzīgo dzīvi.
- ..viņš pēc šī apsveikuma savilka seju kaut kādā pieklājīgā smaida grimasē, sirdī glabādams naida un tumša nemiera uguni.
- Kā gan aktieris var tēlot.. bez garīgas radošas uguns?
1.4.pārn. Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
PiemēriLauris bija tas uguns, kas visiem iedvesa dedzību un sparu..
- Lauris bija tas uguns, kas visiem iedvesa dedzību un sparu..
- Brigita:.. kāda es biju jaunībā! - Laura: Jūs arī tagad neesat veca. - Brigita: Bet toreiz! Uguns! Kur gāju, tur viss aizdegās. Biju jautra, sabiedriska.
- Sekretārs: Vecais [tēvs] ir lēns un visu dara pamatīgi. Bet meita ir uguns, tā ir bīstama.
1.5.pārn. Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
PiemēriRevolūcijas uguns vēl neslāpa [1906. gadā]. Taču līdzskrējēji jau nogāja malā, slēpās.
- Revolūcijas uguns vēl neslāpa [1906. gadā]. Taču līdzskrējēji jau nogāja malā, slēpās.
- Katrs audzinātājs neslēpti juta līdzi savai klasei un tā vēl uzpūta sacensību uguni.
1.6.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
Piemēri..viens ieprasās: «Vai kādam ir uguns? Kā uzpīposim, kad būsim paēduši?»
- ..viens ieprasās: «Vai kādam ir uguns? Kā uzpīposim, kad būsim paēduši?»
- Piegāju pie skapja, lai sameklētu uguni. Es zināju, ka augšējā plauktā ir pussveces un ka turpat ir arī sērkociņi.
- Viņš nostājās man blakus un pasniedza cigareti. Iedeva uguni. Dūms bija viegls un salds.
2.parasti vsk. Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
PiemēriLuksoforā deg sarkanā uguns.
- Luksoforā deg sarkanā uguns.
- Bākas uguns.
- ..katru augu nakti līdz pat gaismai redzēju spīdam Oliņos uguni.
- Tantei virtuves logā dega uguns. Vārtiņiem nočīkstot, ierējās suns, un uguns acumirklī apdzisa.
- Pie skalu uguns dūkdami ratiņi griezās..
- sal. Vienā mirklī cilvēks izdzīvo gadus.. Tas, kas vakar izlikās pelēks.., šodien liesmo spīdīgs kā elektriska uguns.
- Mēs - bērni pēc kārtas turējām skalu un rādījām mātei uguni.
- Viņš piecēlās un uzgrieza uguni. Tūliņ aiz durvīm dzirdēja soļus..
Stabili vārdu savienojumiMeklēt (kā) ar uguni.
- Meklēt (kā) ar uguni idioma — Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt idioma — 1. Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.2. Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Rādīt uguni — Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- Uguns boja — Boja, kas raida gaismas signālus.
- Uzgriezt uguni (arī gaismu) — Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
2.1.dsk. Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
PiemēriNams laistās vienās ugunīs.
- Nams laistās vienās ugunīs.
- Krāsainās reklāmu ugunis.
- Ostas ugunis.
- Skatītāju zālē iedegas ugunis.
- Automobiļa aizmugures ugunis.
- Krēsla jau bija klāt.. Ielās un namu logos staroja neskaitāmu spuldžu ugunis.
- ..jūra atgādina jāņtārpiņiem piebārstītu pļavu: tuvu un tālu mirgo kuģu ugunis.
- Garām pašaujas vēl viena mašīna, Brigita nemaz neievēro, vai gabarītu ugunis tai deg vai ne.
- Krita pavasara krēsla,.. tramvaji jau brauca ar uguņiem..
- pārn. ..Kā Latgales svečturi ozoli stāv Ar mēness ugunīm zaros.
2.2.pārn. Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
PiemēriViņa vaigu gali bij viegli pārtvīkuši, un viņa acīs.. mirdzēja tāda savāda uguns.
- Viņa vaigu gali bij viegli pārtvīkuši, un viņa acīs.. mirdzēja tāda savāda uguns.
- Ziemeļa acīs pazibēja ļauna uguns un tīksme.
- Tiklīdz durvis paveras, Alda metas garām, acīs deg dīvainas naida un ārprāta ugunis.
- ..Strēlnieki kā čūskas slīd uz priekšu, Arvien tuvāk, baismā, trulā gaitā; Lūpas sausas, acīs dzeltens uguns..
2.3.parasti dsk.; pārn. Spilgta gaisma. Koša, spilgta (kā) krāsa.
Piemēri..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- Cauru nakti liesmo kāvu sarkanās ugunis.
- ..Un visa pļava dega Gundegu ugunīs.
- Drīz zaļās bērzu ugunis plēnēs Un ceļā sarkani pīlādži stāsies..
3.parasti vsk.; mil. Šaušana, apšaude. Raidīto šāviņu, ložu kopums.
PiemēriArtilērijas uguns.
- Artilērijas uguns.
- Tanku uguns.
- Granātu uguns.
- Ložu uguns.
- Nokļūt mīnmetēju ugunī.
- Pārtraukt uguni.
- Frontāla uguns.
- Viņš atcerējās, cik grūti bija celties uzbrukumam zem pļaujošas uguns Nāras krastā.
- ..parādās salīkuši stāvi, diebdami uz lauka vidus pusi. «Uguni!» sauc Spandegs, bet mēs jau esam sākuši bez komandas šaut.
- pārn. Esmu jau izsaucis uguni uz sevi, runājot par izmaksām represētajiem.
- Nedrīkstēja kavēties, baterijai vajadzēja ātrāk ieņemt uguns pozīciju.
- ..klusumu pārtrauca neganta ložmetēju un automātu uguns. Šāva no upes pretējā krasta. Mēs arī atklājām uguni, un pēc brītiņa apšaudīšanās aprima.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Gāzt uguni. Pārnest uguni.
- Atklāt uguni — Sākt šaut.
- Gāzt uguni idioma — sar. Intensīvi šaut.
- Pārnest uguni — Sākt apšaudīt citu mērķi, citu vietu.
- Uguns aizsegs — Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- Uguns aizsprosts — Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns blīvums — Vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
- Uguns josla — Josla, kuru apšauda.
- Uguns pozīcija — Ugunspozīcija.
- Uguns šaujamieroči — Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
- Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns idioma — Ļoti intensīva, blīva apšaude.
Avoti: 8. sējums