uguns | LLVV

uguns

uguns uguns, dsk. ģen. uguņu, s.

uguns uguns, dsk. uguņi, v.; retāk

1.parasti vsk. Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.

PiemēriUguns kuras.

Uguns kuras.
Uguns deg krāsnī sprakšķēdama.
Uguns apdziest.
Uguns izšaujas no ugunskura.
Uguns izplatās izcirtumā.
Uzšķilt uguni.
Iekurt uguni.
Kurināt uguni.
Nodzēst uguni.
Nopūst uguni.
Uguns svelme.
Iesviest papīrus ugunī.
Iet bojā ugunī.
Uzlikt katlu uz uguns.
Sildīties pie uguns.
Uguns pielūgšana mit.
Uguns kults mit.
Beidzot uguns, žēli pīkstēdama, iedegas. Pret egles pielijušajiem zariem paceļas smaila, gaiša liesma.
Uguns siltums mums izliekas vismīļāks, kad, aukstumā nosaluši,.. nākam viņas tuvumā. Turpretim, kad pieejam ugunij pārāk tuvu, viņas karstums sāk mums apnikt un mocīt mūs...
Pavardā sprēgā uguns, mezdama siltas, sārtas atblāzmas caur vaļējām dzelzs durtiņām.
Amerikānis: Vai saprotat, kas notiktu, ja te kaut kur izceltos uguns? Viss naftas lauks uzreiz viļņotu kā viena liesmu jūra.
Kurināja plīti un vēroja tvana gāzes zilganos uguņus virs dziestošām oglēm.
sal. Iedzeru. Uh, rums apsvilina rīkli kā uguns!
pārn. ..Pāri lija saules uguns, apkārt slējās klintājs blāvs..
pārn. Normunds:.. Šurp manim [man] vīnu! Man auksti, it kā drudzis mani krata - Vai vīnā nav vairs uguns iekšā?
Uzlej [gaļai] 4 glāzes buljonu vai karstu ūdeni. Vāra uz lēnas uguns apmēram pusstundu.
..Grieķijā notiks senais, taču vienmēr dziļi saviļņojošais rituāls - tiks iedegta olimpiskā uguns.
Mans brālis.. zin daudz ko stāstīt par maldu ugunīm.
Burkevics: Kas tas par uzņēmumu? - Rumba: Apdrošināšanas. - Burkevics: Automobiļi? Uguns nelaimes?
Aizdegās benzīna tvertne. Uguns stabs pacēlās virs jūras.
Šķita, ka zemei pāri vēlies uguns vilnis.., pārvērzdams pelnos cilvēku mītnes..
Bet uguns trako. Tā, it kā dejodama gaisa strāvu virpulī, lēkā no viena nama uz otru.
..ēkās iespēris zibens, un tās visas sākušas reizē degt. Bet Deģa tēva tēvs pratis uguns vārdus, tie izsaukuši.. lietu,.. tas uguni apdzēsis.
Pēc pārrakstīšanas man patīk mazās [melnraksta] lapiņas saslaucīt uz liekšķeres, iemest krāsnī, pielaist uguni un skatīties, kā sadeg.
..rudenī «Pelašķi» nodega. Kā viņam stāstīja, kādi sēņotāji laikam pielikuši sausajai koka mājai uguni.
Ielaist plītī uguni, aizkurt krāsni? Tas taču nebija darbs.
«..mēs varētu piešaut uguni un izkaltēties pie krāsns sausi kā skangali..»
..tad saimnieku Jānis, kuram spieķu [sērkociņu] nekad netrūka, izvilka no būdas sauju salmu, pietupās un vilka uguni. Salmi uzreiz saķēra spožo liesmu..
Lai būdu neizpūstu aukstu, krāsniņā neizlaida uguni.
Pavardā uguns sen izgājusi,.. un virtuve lēni atdziest..
Sevišķi uguni apraust viņa neuztic nevienam citam.
Bērni brēca, vīrs rājās, putra gāja ugunī.
Arī arods Ainai kā radīts raksturam - bankas inspektore... no viņas bijās kā no uguns.
Nadīna ir notvīkusi kā uguns. Klusē. Ne uz manu pusi neparaugās.
Ātra kā uguns, viņa vienmēr ir pirmā ķildas aizsācēja..
..tā ķēve, kas piesieta ratu kreisajā pusē, esot kā uguns, jūdz tik ilksīs un aizšaus Rīgā vai Jelgavā kā ar vēja spārniem.

Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām).

(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) — sar. Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
(Kā) uz uguns vārīts — Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
(Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī — Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Apraust uguni — Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apturēt uguni — Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu — Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni un zobenu — Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī — Ļoti riskēt.
Bengāliskā uguns — Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
Bīties kā no uguns — Ļoti bīties, baidīties.
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij — 1. Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).2. Ļoti sūrstoši sāpēt.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) — 1. Strauji un spēcīgi degt.2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Dzīva (arī tīra) uguns — Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) — Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) — 1. Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.2. Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iet ugunī — Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni — novec. Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Izlaist uguni — Ļaut izdzist ugunij.
Jāņu uguns — Jāņuguns.
Kā salmu uguns — Saka par ko ātri pārejošu.
Kā uguns — 1. Spilgts (par ko sarkanu).2. Emocionāli straujš, ātri uzbudināms. Arī straujš (darbībā, rīcībā).
Ķert uguni (arī liesmas) — Viegli aizdegties.
Lēna uguns — Uguns ar mazu liesmu.
Maldu uguns — Malduguns.
Mūžīgā uguns — Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns — Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
Olimpiskā uguns — Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni — Aizdedzināt.
Sargāt kā no uguns — Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
Sargāties kā no uguns — Ļoti censties atturēties (no kā).
Savaldīt uguni — Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
Spēlēties ar uguni — Rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
Spļaut (baltu, arī zilu) uguni — sar. Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut uguni — sar. Intensīvi šaut (uz ko).
Strauja uguns (arī liesma) — Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
Uguns (arī kaujas) kristības — 1. Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).2. Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Uguns (arī liesmu) mēle — Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
Uguns (arī pērkona) krusts (arī zīme) — Ugunskrusts.
Uguns čūska — Garena liesma, garens liesmu kopums.
Uguns iziet — Uguns izdziest.
Uguns jūra — Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
Uguns nelaime — Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Ugunsnelaime.
Uguns siena — Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
Uguns stabs — Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
Uguns trako — Saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
Uguns vārdi — Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vēmējs — novec. Ugunsvēmējs.
Uguns viesulis — Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
Uguns vilnis — Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
Vilkt uguni — Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.

1.1.pārn. Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.

Piemēri..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..

1.2.pārn. Kaislība₁.

PiemēriViņa [Edgara] acis liesmoja, viņā noskatoties, un viņa skūpstos bija uguns, no kuras Kristīne nodrebēja.

1.3.arī dsk.; pārn. Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.

Piemēri..viņā smagi gruzd tikai viena uguns - vainas apziņa par bezjēdzīgo dzīvi.

1.4.pārn. Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.

PiemēriLauris bija tas uguns, kas visiem iedvesa dedzību un sparu..

1.5.pārn. Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).

PiemēriRevolūcijas uguns vēl neslāpa [1906. gadā]. Taču līdzskrējēji jau nogāja malā, slēpās.

1.6.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.

Piemēri..viens ieprasās: «Vai kādam ir uguns? Kā uzpīposim, kad būsim paēduši?»

2.parasti vsk. Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.

PiemēriLuksoforā deg sarkanā uguns.

Stabili vārdu savienojumiMeklēt (kā) ar uguni.

2.1.dsk. Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.

PiemēriNams laistās vienās ugunīs.

2.2.pārn. Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.

PiemēriViņa vaigu gali bij viegli pārtvīkuši, un viņa acīs.. mirdzēja tāda savāda uguns.

2.3.parasti dsk.; pārn. Spilgta gaisma. Koša, spilgta (kā) krāsa.

Piemēri..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..

3.parasti vsk.; mil. Šaušana, apšaude. Raidīto šāviņu, ložu kopums.

PiemēriArtilērijas uguns.

Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Gāzt uguni. Pārnest uguni.

Avoti: 8. sējums