kaislība
kaislība -as, s.
1.Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
PiemēriPārāk daudz cilvēcīgu kaislību, straujuma vai labsirdības arvien ielauzās viņa vārdos un darbībā.
- Pārāk daudz cilvēcīgu kaislību, straujuma vai labsirdības arvien ielauzās viņa vārdos un darbībā.
- «Es tevis nelaidīšu! Tā tevis nevaru laist projām!» Edgars, kaislības pārņemts, izsaucās un apcirta roku ap Kristīnes vidu.
- ..Lūsis arī noskūpsta viņu, bet šai skūpstā nav liekas kaislības, tas ir tikai tuvs un mīļš..
- Tie bija stāsti par mīlestību starp sievieti un vīrieti, tajos valdīja maigums un spēcīgas kaislības..
2.Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
Piemēri..katru brīvo minūti līdz vēlai jo vēlai nakts stundai paņēma nelegālais darbs, mācības Raiņa vakara vidusskolā un arī nepārvarama kaislība lasīt grāmatas.
- ..katru brīvo minūti līdz vēlai jo vēlai nakts stundai paņēma nelegālais darbs, mācības Raiņa vakara vidusskolā un arī nepārvarama kaislība lasīt grāmatas.
- ..kaislība mēdz būt akla, un jūtas nereti cilvēku maldina. Dažreiz tās var aizvilināt uz nepareizu ceļu iesācēju pētnieku, kas pirmais sastapies ar jauniem interesantiem faktiem.
- Naudas viņam nebij. Bet dzērumā Jurks pazaudēja savu kautrību un kaunu. Kaislība ņēma pārsvaru un pazemoja viņu.
3.Tas, kam aizrautīgi nododas.
PiemēriZveja bija brāļa kaislība, turpretī zemes darbs un amats viņam diez kā nepatika.
- Zveja bija brāļa kaislība, turpretī zemes darbs un amats viņam diez kā nepatika.
- Mežs Morozova dzīvē bija viss. Kad šī viņa vienīgā kaislība bija dzimusi, viņš pats vairs neatcerējās.
- Pamazām šīs vientuļās pastaigas izvērtās par kaislību un nepieciešamību, un Edgars tām veltīja katru brīvo brīdi.
Avoti: 4. sējums