Paplašinātā meklēšana
Meklējam uguns.
Atrasts vārdos (86):
- uguns:1
- čuguns:1
- jāņuguns:1
- tāluguns:1
- vaduguns:1
- ugunsjūra:1
- ugunskaps:1
- ugunskoks:1
- ugunskurs:1
- ugunslode:1
- ugunsloks:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunsrati:1
- ugunsvads:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszīme:1
- klājuguns:1
- malduguns:1
- pretuguns:2
- pretuguns:1
- stāvuguns:1
- upuruguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunskauja:1
- ugunskuģis:1
- ugunsmūris:1
- ugunsposts:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:2
- ugunssārts:1
- ugunsskals:1
- ugunsspēks:1
- ugunsstabs:1
- ugunstelpa:1
- ugunsūdens:1
- ugunsvārdi:1
- krustuguns:1
- skrejuguns:1
- zenītuguns:1
- ugunsdzēsis:1
- ugunsgailis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunskūrējs:1
- ugunsliesma:1
- ugunslīnija:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunsstrāva:1
- ugunsvēmējs:1
- ugunsversme:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- tomasčuguns:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsdzēšana:1
- ugunsierocis:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunssarkans:1
- ugunsbriesmas:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturība:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunskristības:1
- ugunsnedrošība:1
- pretugunsmūris:1
- ugunsapbedījums:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunsaizsardzība:1
Atrasts vārdu savienojumos (66):
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (Kā) uz uguns vārīts
- (Kā) uz uguns vārīts
- Bengāliskā uguns
- Bengāliskā uguns
- Bīties kā no uguns
- Bīties kā no uguns
- Dzīva (arī tīra) uguns
- Jāņu uguns
- Kā salmu uguns
- Kā uguns
- Kaujas (arī uguns) kristības
- Kaujas (arī uguns) kristības
- Lēna uguns
- Lēna uguns
- Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas)
- Maldu uguns
- Maldu uguns
- Mūžīgā uguns
- Mūžīgā uguns
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns
- Olimpiskā uguns
- Olimpiskā uguns
- Pērkona (arī uguns) krusts (arī zīme)
- Sargāt kā no uguns
- Sargāt kā no uguns
- Sargāties kā no uguns
- Sargāties kā no uguns
- Strauja uguns (arī liesma)
- Strauja uguns (arī liesma)
- Uguns (arī kaujas) kristības
- Uguns (arī liesmu) mēle
- Uguns (arī pērkona) krusts (arī zīme)
- Uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- Uguns aizsegs
- Uguns aizsegs
- Uguns aizsprosts
- Uguns aizsprosts
- Uguns blīvums
- Uguns boja
- Uguns boja
- Uguns čūska
- Uguns iziet
- Uguns iziet
- Uguns josla
- Uguns jūra
- Uguns krusts
- Uguns nelaime
- Uguns nelaime
- Uguns pozīcija
- Uguns pozīcija
- Uguns šaujamieroči
- Uguns siena
- Uguns stabs
- Uguns trako
- Uguns vārdi
- Uguns vārdi
- Uguns vēmējs
- Uguns vēmējs (kalns)
- Uguns viesulis
- Uguns viesulis
- Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra)
- Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns
- Uguns vilnis
Atrasts skaidrojumos (178):
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
- Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
- kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
- (Būt) liesmās Degt ar lielām liesmām. Degt ugunsgrēkā.
- uguntiņa Dem. --> uguns.
- Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
- strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- lākts Gaiša uguns, liesma. Lākte.
- lākte Gaiša uguns, liesma. Lākts.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- aizdedzināt Izraisīt ugunsgrēku.
- Jāņu uguns Jāņuguns.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
- cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- dvaša Karstums, svelme (no uguns).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- sārts Liels ugunskurs.
- guns Liesma, uguns.
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī). Arī ugunspozīcija.
- deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai.
- Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
- Maldu uguns Malduguns.
- Maldu uguns Malduguns.
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
- meždega Meža ugunsgrēks.
- Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- Savaldīt uguni Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
- dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
- dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurt.
- uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurt (1).
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurt, iekurināt.
- krākt Par uguni, ugunsgrēku.
- šņākt Par uguni, ugunsgrēku.
- rūkt Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
- degt Par ugunskuru.
- ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdegt.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- pretugunsmūris Pretuguns mūris.
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- Liesmu jūra Saka par plašu ugunsgrēku.
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- ugunsvēmējs Savienojumos «ugunsvēmējs kalns», «ugunsvēmēja kalns», «ugunsvēmējs krāteris»: vulkāns.
- himera Sengrieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
- Ugunsdzēsības lietišķais sports Sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks. Arī ugunsgrēks.
- Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (pa rasti ugunsgrēkā).
- Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- Stāvēt vienās liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
- ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
- ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns. Ugunsizturīgs.
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunturis Tas (piemēram, veidojums, iekārta), kas ir ugunsizturīgs.
- Mednieku desiņa Tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- degt Tikt pakļautam uguns iedarbībai ugunsgrēkā.
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Čuguns.
- Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- ugunsdzēšana Uguns, ugunsgrēka dzēšana.
- Sarkanais gailis Ugunsgrēks. Arī uguns.
- Sarkanais gailis Ugunsgrēks. Arī uguns.
- ugunsgailis Ugunsgrēks. Arī uguns. Sarkanais gailis.
- ugunsposts Ugunsgrēks. Arī ugunsnelaime.
- Dzelzs priekškars Ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
- Uguns stabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums. Uguns stabs.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
uguns citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV