Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ugunsdzēriens
ugunsdzēriens -a, v.; sar.
Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
PiemēriVīri nemanot reibst, pa lāsītei, pa kripatai ugunsdzēriens kāpj galvās..
  • Vīri nemanot reibst, pa lāsītei, pa kripatai ugunsdzēriens kāpj galvās..
  • ..vai kara draugiem obligāti jātiekas pie sīvā glāzes? Daži.. domā, ka bez ugunsdzēriena valodas nevedoties, sirdis neatveroties.
  • Stenlijs deva viņiem [afrikāņiem] nogaršot pa karotei spirta, pamācīdams, ka šis ugunsdzēriens, lietots nelielā daudzumā, dodot spēku un mundrumu..
Avoti: 8. sējums