unikāls
unikāls -ais; s. -a -ā
unikāli apst.
1.Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
PiemēriUnikāls dabas komplekss.
- Unikāls dabas komplekss.
- Unikāls arhitektūras piemineklis.
- Unikālas ērģeles.
- Unikāls grāmatas izdevums.
- Unikāla ierīce.
- Unikāla parādība.
- ..Gaujas senleja ir unikāls reljefa veidojums, kāda otra nav visā Latvijā, un jau tāpēc vien tās aizsardzībai ir milzīga zinātniska nozīme.
- «Apbrīnas cienīga, vienīgā, nekur citur neatrodama, ir Talsu rajona bibliotēka ar savu unikālo kartotēku..»
- Cēsis un Kuldīga ir savā ziņā unikālas mūsu republikā - tās tieši kā pilsētas atzītas par vēstures un arhitektūras pieminekļiem.
1.1.Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
PiemēriTās bija izrādes, kad uz skatuves uznāca savā patiesīgumā unikālā Berta Rūmniece. Vienmēr viņā skatījos kā brīnumā, jo bija grūti aptvert, ka manā priekšā aktrise.
- Tās bija izrādes, kad uz skatuves uznāca savā patiesīgumā unikālā Berta Rūmniece. Vienmēr viņā skatījos kā brīnumā, jo bija grūti aptvert, ka manā priekšā aktrise.
- ..katrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams, tāpēc svarīgi, lai viņš apzinātos un izprastu savu dzīves jēgu, savu individuālo dabu un būtību.
- Viena no [Imanta] Ziedoņa unikālajām īpašībām ir misijas apziņa vēl arī ārpus literatūras.
- Pēterim Ermanim ir unikāla atmiņa, viņš var no galvas pateikt tā vai cita darba pirmpublicējuma gadu, pat lappusi, kurā iespiests atsevišķs dzejolis vai stāsts.
Avoti: 8. sējums