unikāls
unikāls -ais; s. -a -ā
unikāli apst.
1.Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
PiemēriUnikāls dabas komplekss.
1.1.Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
PiemēriTās bija izrādes, kad uz skatuves uznāca savā patiesīgumā unikālā Berta Rūmniece. Vienmēr viņā skatījos kā brīnumā, jo bija grūti aptvert, ka manā priekšā aktrise.
Avoti: 8. sējums