urbināt | LLVV

urbināt

urbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.

PiemēriKārlis apsēdās blakus mātei, kas ar vieglu spieķīti urbināja zemi pie savām kājām.

Kārlis apsēdās blakus mātei, kas ar vieglu spieķīti urbināja zemi pie savām kājām.
Jaunākais Mellacis sāka urbināt ar zābaka purnu sniega kupenu.
Ēvalds Volainis iemanījies ar sakarnieku nazi urbināt sasalušu maizi, atlauztās drupačas kā konfektes mest mutē un sūkāt.
pārn. ..kapakmeņiem vējš urbina pamatus.

1.1.Bakstīt (ko ar ko smailu).

PiemēriTievu kurpes purnu viņa urbināja grīdas paklāju..

1.2.Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).

PiemēriUrbināja galdā caurumiņu.

1.3.pārn. Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).

PiemēriSmuks sarkans āboliņš, Tārpiņš serdi urbināja..

2.Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).

PiemēriTikai pēc tam nokļuva platā izbruģētā pagalmā. Divi strīpainos kamzoļos ģērbti cilvēki.. notupušies urbināja zāli no spraugām.

Tikai pēc tam nokļuva platā izbruģētā pagalmā. Divi strīpainos kamzoļos ģērbti cilvēki.. notupušies urbināja zāli no spraugām.
Atnesa kafiju, bulciņas. Jānis Kubilis.. urbināja no smalkmaizītes rozīnes..
Vārdzēja neatbildēja, aizgriezās pret sienu un ar bālu, smalku pirkstu.. urbināja spaļus no baļķu šķirbās sabakstītajām pakulām.

2.1.Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).

Piemēri..vīrs ar pirkstu urbināja degunu.

..vīrs ar pirkstu urbināja degunu.
Ausi nekādā gadījumā nedrīkst urbināt. Pat parastā higiēniskā auss tualete jāveic uzmanīgi.
Sātīgā maltīte darīja savu. ..Zviedri ar smailiem bambusa irbulīšiem izklaidīgi urbināja zobu starpas.

2.2.intrans.

Piemēri..ar mazo pirkstiņu urbina ausīs..

Avoti: 8. sējums