Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urbējs
urbējs -a, v.
urbēja -as, s.
1.Darītājs → urbt.
Stabili vārdu savienojumiPlānā galdiņa urbējs.
2.v.; dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
PiemēriSmirdošais urbējs.
Avoti: 8. sējums