urrā
urrā [urˈrā], [ˈurrā] izsauk.
1.Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
Piemēri«..mēs visi iesim uz operu.» - «Uz operu?! Urrā!» iekliedzās Konstance. «Kas tad iet? Traviata?»
- «..mēs visi iesim uz operu.» - «Uz operu?! Urrā!» iekliedzās Konstance. «Kas tad iet? Traviata?»
- Skanēja urrā saucieni, bija uzslieti mētru vītnēm pušķoti godavārti..
- «Urrā! Karš beidzies!»
1.1.lietv. nozīmē; v.
PiemēriDaudzbalsīgs urrā.
- Daudzbalsīgs urrā.
Stabili vārdu savienojumiUz urrā ['urrā].
- Uz urrā ['urrā] — Ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
Avoti: 8. sējums