uzbrāzmot
uzbrāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
Piemēri..uz brīdi pierimušais vējš atkal uzbrāzmoja jaunā niknumā, un mēs zinājām: vētra trakos vismaz vēl trīs diennaktis.
- ..uz brīdi pierimušais vējš atkal uzbrāzmoja jaunā niknumā, un mēs zinājām: vētra trakos vismaz vēl trīs diennaktis.
- Vēl jau pa brīdim uzbrāzmoja vējš, vairāk gan tikai caur pazarēm skriedams..
- Uzbrāzmo rudens auri..
1.1.pārn. Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
PiemēriUzbrāzmo cīņa.
- Uzbrāzmo cīņa.
- Uzbrāzmoja aplausi,.. bet abi sacensoņi tāpat blakus, kā bija veikuši distanci, aizslidoja uz ģērbtuvēm.
1.2.pārn. Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriJums iepaticies Edgars, jūtas uzbrāzmojušas pēkšņi, jūs gribētu viņu vadīt cauri dzīvei ar savu drošo roku..
- Jums iepaticies Edgars, jūtas uzbrāzmojušas pēkšņi, jūs gribētu viņu vadīt cauri dzīvei ar savu drošo roku..
- ..šoreiz vecās dāmas tūrisma alkas patiešām uzbrāzmoja nebrīdī.
Avoti: 8. sējums