uzcītīgs
uzcītīgs -ais; s. -a, -ā
uzcītīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt. Cītīgs, centīgs.
PiemēriKas Andra tēvs ar Andra māti bija par uzcītīgiem strādniekiem!
- Kas Andra tēvs ar Andra māti bija par uzcītīgiem strādniekiem!
- Jaunākais, Elmārs, bija labs puika, apdāvināts un uzcītīgs, viņš sekmīgi mācījās skolā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCik vien iespējams, šos darbus Madis uzticēja abiem jaunajiem palīgiem, kas viņa uzticību atalgoja ar uzcītīgu cenšanos visu izdarīt labi.
- Cik vien iespējams, šos darbus Madis uzticēja abiem jaunajiem palīgiem, kas viņa uzticību atalgoja ar uzcītīgu cenšanos visu izdarīt labi.
- Viņš strādāja tik uzcītīgi,.. no viņa pieres tecēja sviedri, reti kad viņš uz mazu brītiņu apstājās atņemt elpu..
Avoti: 8. sējums