uzcīnīties
uzcīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; reti
1.Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriViņš uzcīnījies augšā.
- Viņš uzcīnījies augšā.
1.1.pārn. Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
PiemēriVīksnas Pēteris bija uzcīnījies pat līdz savam grāmatveikalam.., bet, nevarēdams ilgi noturēties, laidies atkal dibenā.
- Vīksnas Pēteris bija uzcīnījies pat līdz savam grāmatveikalam.., bet, nevarēdams ilgi noturēties, laidies atkal dibenā.
Avoti: 8. sējums