uzcīnīties
uzcīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; reti
1.Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriViņš uzcīnījies augšā.
1.1.pārn. Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
PiemēriVīksnas Pēteris bija uzcīnījies pat līdz savam grāmatveikalam.., bet, nevarēdams ilgi noturēties, laidies atkal dibenā.
Avoti: 8. sējums