uzdomāt
uzdomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
Piemēri«..beigu beigās uzdomāju atgriezties te Jaunvalkos.»
- «..beigu beigās uzdomāju atgriezties te Jaunvalkos.»
- «..brīnos par tavu spītību, nu gluži kā vecs āzis, bārda pa zemi velkas, bet uzdomājis akmeņus velt.»
- ..Upmalu Pēteris bij uzdomājis Ežiņa Ilzi precēt.
- Nabagi tak sūdzēties neies. Ja kāds ij uzdomātu to darīt, tad kur gan viņu uzklausīs?
2.Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
PiemēriDaudz bija redzēts raudātāju: viens birdināja asaras ieraduma dēļ, otrs - aiz mīkstčaulības, trešais - mazu bēdu par lielu uzdomādams.
- Daudz bija redzēts raudātāju: viens birdināja asaras ieraduma dēļ, otrs - aiz mīkstčaulības, trešais - mazu bēdu par lielu uzdomādams.
- ..ko līdzēja saprāts, ja cilvēks uzdomājis savu domu un turējās pie tās kā piķis pie zoles.
3.novec. Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
Piemēri«..man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi, neder tā priekš manis un man arī vispār tā nepatīk kā tu.»
- «..man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi, neder tā priekš manis un man arī vispār tā nepatīk kā tu.»
- «..ja kāds zvejniekpuisis uzdomā pašu daiļāko meiteni, viņa tam droši neatteiks...»
Avoti: 8. sējums