uzduļķot
uzduļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
PiemēriEzeru ūdens krāsa.. ir atkarīga no vairākiem faktoriem, proti, no ūdenī izšķīdušām un uzduļķotām vielām, no planktona daudzuma un rakstura.
- Ezeru ūdens krāsa.. ir atkarīga no vairākiem faktoriem, proti, no ūdenī izšķīdušām un uzduļķotām vielām, no planktona daudzuma un rakstura.
- Riežupē.. izdarītie pētījumi liecina, ka bebri, ūdeni uzduļķojot, to bagātinot ar skābekli un izstumjot krastā sērūdeņradi saturošās dūņas, šīs upītes pašattīrīšanās jaudu palielināja apmēram desmitkārtīgi.
- pārn. Rasa piecēlās no galda, bet kaut kur sirds dziļumos joprojām skalojās tās pašas uzduļķotās mieles.
Avoti: 8. sējums