Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkasīt
uzkasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
PiemēriUzkasīt ādu jēlu.
  • Uzkasīt ādu jēlu.
2.Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus). Šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
PiemēriMatus uzkasa tāpēc, lai uzlabotu frizūru un radītu iespaidu, ka ir kupli mati..
  • Matus uzkasa tāpēc, lai uzlabotu frizūru un radītu iespaidu, ka ir kupli mati..
  • Ļoti modernas bija taisnu, gludu līniju frizūras, kuru pamatā bija matu pacēlums, tos uzkasot.
  • Aizvakar augsti uzkasītā frizūra bija saplakusi.
3.Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkasīt zemi uz stādiem.
  • Uzkasīt zemi uz stādiem.
Avoti: 8. sējums