uzmanība
uzmanība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības konkrēta izpausme (pret kādu, ko).
PiemēriUzmanības noturība.
- Uzmanības noturība.
- Tīšā jeb patvaļīgā uzmanība.
- Uzmanībā saspringta seja.
- Atrasties sabiedrības uzmanības centrā.
- Ikdienas dzīvē uzmanību bez īpašas piepūles nepārtraukti saista dažādi fakti un notikumi..
- Vienmēr labi ģērbies, pieklājīgs un atturīgs, viņš uzreiz piesaistīja meitenes uzmanību..
- ..zālē valda tāda gaidoša un reizē hipnotizējoša uzmanība. Tāda uzmanības koncentrācija..
- Raiņa uzmanību visu mūžu saistīja tautu folklora, tajā viņš atkal un atkal radis vielu savai daiļradei.
1.1.akuz.: uzmanību. Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
PiemēriBalss skaļrunī: Uzmanību, uzmanību! Galvenā brauciena dalībniekiem sapulcēties pie vārtiem..
- Balss skaļrunī: Uzmanību, uzmanību! Galvenā brauciena dalībniekiem sapulcēties pie vārtiem..
2.Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
PiemēriViņu [istabā ienākot] saņēma ar ārkārtīgu uzmanību. Hortenze pirmā, tad piecēlās visi.
- Viņu [istabā ienākot] saņēma ar ārkārtīgu uzmanību. Hortenze pirmā, tad piecēlās visi.
- Ir ļaudis, kas stāsta, ka dienvidnieku uzmanība reizēm nomācot.
- ..Jāņos bariņā aizbraucām uz «Kalnēniem».. Pie ugunskura Zelmai uzmanību sāka izrādīt zirgaudzētavas žokejs Monvids.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību). Pati uzmanība. Piegriezt uzmanību (arī vērību).
- (Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) — 1. Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).2. Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- Pati uzmanība — Saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- Piegriezt uzmanību (arī vērību) — sar. Pievērst uzmanību.
Avoti: 8. sējums