uzpūtība
uzpūtība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu apvaldītu iedomību..
- Uzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu apvaldītu iedomību..
- Nu viņš jutās sakaitināts, viņu sadusmoja Augustes neparastā uzpūtība, vai viņa pavēlēja, nemaz nelūgdamās?
Avoti: 8. sējums