uzritēt
uzritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriZiema bija bijusi barga un gara. Pat martā, kad saule uzritēja jau it augstu debesīs.., sals turējās tik stingri uz sniegiem apjumtās zemes..
2.Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriViņam uzritēja asaras uz vaigiem.
Avoti: 8. sējums