uzrunāties
uzrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; reti
Savstarpēji uzrunāt1 citam citu.
PiemēriNoliņš ar Dzintaru jau bija kļuvuši lieli draugi, uzrunājās ar tu un pļāpāja kā vecvecie paziņas.
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi