uzsmēķēt
uzsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
Piemēri.
- .
- Man ļoti iegribējās uzsmēķēt, un es sāku meklēties pa kabatām. Cigarešu nebija.
- ..Vagulis no naktsskapīša izvandīja cigareti un.. ar patiku uzsmēķēja.
- «Kad jūs man ļausiet uzsmēķēt, dakter? Pēc mahorkas esmu noilgojies..»
1.1.trans.
PiemēriLai aizmirstu slāpes, nolēma uzsmēķēt papirosu.
- Lai aizmirstu slāpes, nolēma uzsmēķēt papirosu.
- «Jums vēl ir ko uzsmēķēt?» Alma iejautājās..
Avoti: 8. sējums