Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspīguļot
uzspīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt spīguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
PiemēriKas tur uzspīguļoja mežā?
Avoti: 8. sējums