Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzstājīgums
-a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Uzstājība.
PiemēriŠo tēlu [aktierim] izdevās atveidot pārliecinoši, uzsverot jaunekļa pašapziņu un uzstājīgumu.
Avoti: