uzstāt
uzstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju; trans.
1.Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
PiemēriRota bija tā, kas uzstāja, ka viņiem jāpērk mašīna. Randolfs nemaz negribēja.
- Rota bija tā, kas uzstāja, ka viņiem jāpērk mašīna. Randolfs nemaz negribēja.
- Kad māte man uzstāja, lai.. izstāstu visu taisnību, es klusēju vai ņurdēju kaut ko nesaprotamu.
- «Mam, nopērc man šo sunīti,» mazais uzstāja mātei.
1.1.intrans.
PiemēriAnita jau bija tik mazprasīga, Anita nekad nebija jaudājusi uzstāt, arī sevi aizstāvēt..
- Anita jau bija tik mazprasīga, Anita nekad nebija jaudājusi uzstāt, arī sevi aizstāvēt..
Avoti: 8. sējums