uzsūbēt
uzsūbēt parasti 3. pers., -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja; intrans.
Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
PiemēriUz vara naudas uzsūbējis zaļš sūbējums.
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi