uztraucēt
uztraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; pareti
Iztraucēt. Arī traucējot uzmodināt (no miega).
PiemēriUztraucējām.. suņus.
- Uztraucējām.. suņus.
- Vecāmāte saldi šņākā, nē, viņa neko nav dzirdējusi, nav uztraucēta.
- Otrā rītā Ģirtu uztraucēja Tilla. «Celieties, celieties, pulkstenis jau pusseptiņi!»
Avoti: 8. sējums